Dabas stundas kopā ar “zaļo” zinātnieku Ābeļu pamatskolā

Pavasaris un vasaras sākums ir tas laiks, kad dabā notiek daudz interesanta un neparasta, tāpēc Ābeļu pamatskolas dabas zinību skolotāja Gunta Bičole uzaicināja Daugavpils Universitātes pasniedzēju, “zaļo” zinātnieku Aināru Bankjāni tikties ar skolēniem un pastāstīt par nelielu dabas daļu- kukaiņiem.

Ainārs Bankjānis uz dabas zinību stundām, kuras vadīja visās klasēs, bija paņēmis daudzus uzskates materiālus, pat dzīvu radību, jo zinātniekus iedalot divās grupās- “baltie” zinātnieki, kuri strādā laboratorijās, un “zaļie”, kuri dodas dabā. A.Bankjānis, rādot kukaiņu ķeramo tīkliņu pajokoja: “Ja redzat “trako” pa pļavu skraidām ar baltu tīkliņu- tas ir kukaiņu pētnieks”. Izrādās- arī  vienreizējās plastmasas glāzes noder kā lamatiņas kukaiņu ķeršanai. Gada laikā tiekot uzliktas ap 3000 šādu lamatiņu, bet dienā kukaiņu pētnieki pa Latviju nobrauc ap 1000- 1200 km, lai savāktu iekritušos kukaiņus. Tika demonstrētas lamatas, ko uzliek mežā vabolēm un arī ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem- tās visas ir sadzīves lietas, kas pielāgotas pētnieku vajadzībām. Vēl sniegam esot, noķerta pirmā šī gada aizsargājamā vabole. Kāpēc jāpēta kukaiņi, vaboles, daba? Jāpēta, lai būtu kārtība dabā, lai pareizi visu darītu. Lai palīdzētu Latvijas dabai, ir jāpēta invazīvās sugas. Pie mums tās nodara ļaunumu, piemēram, Spānijas kailgliemezis kaitē lauksaimniecībai, bet lapseņveida zirneklis ir pat bīstams cilvēkam. A.Bankjānis ar piemēriem pastāstīja, ka pēc kukaiņiem spriež par dabas stāvokli.

Īpaša saruna bija par vabolēm, jo tieši tās pēta Ainārs Bankjānis. Bija apskatāma arī bagātīga vaboļu kolekcija. Latvijā nevaram lepoties ar lielāko vaboli (tā ir tropu goliātvabole,  sver ap 200 gramiem), bet ar mazāko gan. Latvijā dzīvo pasaulē mazākā vabole- plēvspārnis. Tā ir kā mazs punktiņš. Zinātnieks jautāja skolēniem, vai Latvijā ir indīgas vaboles. Visi vienā balsī atsaucās- ērces. “Taču ērce nav vabole. Un pati par sevi ērce nav indīga, bet tā ir inficējusies. Tad jau jūs, kad slimojat ar gripu, arī esat indīgi,” oponēja zinātnieks. Izrādās- indi izdala tautā iemīļotā mārīte. Skolēni uzzināja interesantus faktus par citām vabolēm, piemēram, degunradžvabole 4-5 gadus dzīvo kā kāpurs, pieēdas, bet kā kukainis dzīvo tikai gadu. Visi zina maijvaboli, bet uzzināja, ka ir arī jūnijvabole un jūlijvabole.

Vislielāko sajūsmu (dažos arī nepatiku un bailes) izraisīja dzīvie kukaiņi, kuri bija paņemti līdzi uz tikšanos- Madagaskaras prusaki, Dienvidamerikas prusaki un tūkstoškāji. Arī šī radība nebija priecīga, ka to rāda publikai- katrs aizstāvējās, kā mācēja. Prusaki šņāca, bet tūkstoškāji izdalīja smaku un uz rokas atstāja krāsvielu.

Pēc nodarbībām skolēni izteica vēlmi, lai šādas tikšanās un stundas notiktu arī nākamajā mācību gadā.

Valda Bērziņa, skolotāja

Autores foto