Baltijas ceļa vienojošais spēks

Pirms 24 gadiem – 1989.gada 23.augustā – vairāk nekā divi miljoni Baltijas iedzīvotāju no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadevās rokās un vismaz 15 minūtes izveidoja 600 kilometrus garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Ribentropa noziedzīgā pakta parakstīšanas 1939.gada 23.augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā un faktiski iezīmēja Baltijas valstu okupācijas sākumu ar visām no tā izrietošajām sekām – genocīdu pret trim Baltijas tautām – deportācijas, nāves sodus, inteliģences iznīcināšanu un cilvēku ieraušanu okupētājvalstu armijā.

Okupācija ilga 50 gadus, bet 1989.gadā cilvēki iesaistījās Latvijas Tautas frontes rīkotajā akcijā.

Toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs Baltijas ceļa dalībniekus nosauca par ekstrēmistiem.

Ir pagājuši 24 gadi kopš šīs akcijas, mēs jau 22 gadus dzīvojam brīvā Latvijā, tikai – katrs pats par sevi. Pēdējā laika notikumi liecina par bīstamām tendencēm Latvijas politikā un sabiedriskajā dzīvē. Ir mainījušās vērtības un jo īpaši attieksme pret visu nacionālo. Cik ilgi vēl pastāvēs latviešu tauta šādā sašķeltībā?

Tieši tāpēc ir svarīgi atkal izjust domubiedru plecu, atbalstošo rokas spiedienu.

Tādēļ Jēkabpils Latviešu biedrība aicina visus, kam svēta Baltijas ceļa piemiņa un latviešu tautas nākotne, piektdien, 23.augustā, pulksten 18.00 pulcēties Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā pie tilta, lai pabūtu kopā. Sadosimies rokās, padziedāsim, noliksim svecītes uz tilta un kāpnēm, tāpat kā pirms daudziem gadiem, palaidīsim Daugavas straumē ziedus un vainadziņus, uz mirkli ļausimies laika upes plūdumam, lai pajautātu sev – kādi bijām, kādi esam, kas mums katram ir Baltijas ceļš.

Māra Grīnberga