Ekskursija pa Sēliju

Rakstām ar spalvu Paula Stradiņa muzejā

18.maijā Ābeļu pamatskolas 5.-8. klašu skolēni devās mācību ekskursijā, lai iepazītu seno sēļu amatu prasmes. Mēs piedalījāmies Latviešu Monreālas Vītola fonda rīkotajā konkursā, iegūstot šai ekskursijai  400 eiro finansējumu. Maršrutu pa Sēliju, kā arī ekskursijā sasniedzamo mērķi plānoja  visas klases, uzvarēja 5. klases plānotais maršruts, jo tas gan laikietilpības, gan apskatāmo objektu mērķtiecībā bija visiespējamākais.

Šoreiz tālu nedevāmies. Mēs  sevi uzskatām par sēļiem, tāpēc par Sēlijas galveno pilsētu  vēlamies redzēt Viesīti, kuru braucām iepazīt. Viesīte mūs sagaidīja skaista, tīra, sakopta, klusa, ar labsirdīgiem, draudzīgiem cilvēkiem un daudziem interesantiem muzejiem, pieminekļiem un dabas objektiem. Vēstures  un mazā bānīša muzejā skolēniem patika vērot senos tautas tērpus, Sēļu pils maketu, iesaistīties sarunā par briežu ragu audzēšanas ilgumu. Izbrīnīja čaklo rokdarbnieču veikums, sevišķi  daudzie pašdarinātie suvenīri ar Viesītes simboliem. Bānīša muzejā patika iejusties pasažieru lomā. Bijām priecīgi pārsteigti, ka bānītis šogad svin 100. Jubileju un  ka katra gada pirmajā augusta nedēļā uz bānīša salidojumu vēl joprojām dodas ap 90 bijušo bānīša darbinieku, kuri organizē interesantas viktorīnas un citas nodarbes, palīdzot muzejam pilnveidoties.

Paula Stradiņa muzejā pārsteidza senie medicīnas instrumenti, arī izveidotais dzimtas koks. Izrādās arī slavenais sirds ķirurgs Ērgļa kungs nāk no Paula Stradiņa dzimtas. Skolēniem patika sēdēt vecajos skolas solos un izmēģināt rakstīt ar spalvu, kā to kādreiz darījuši viņu vecvecāki. Daudziem bija izbrīns, ka lodīšu pildspalvas savu uzvaras gājienu skolās sāka tikai no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Patiesu izbrīnu izraisīja ārstnieciskā dārza izveide pēdas formā, jo katrs pēdas punkts atbild par kāda mūsu orgāna veselību.

Skats no Līgokalniņa

Pēc muzeju un pieminekļu apskates (sevišķi skolēniem patika luterāņu baznīca un āža statuja, kā arī pilsētas sakoptība), mēs devāmies uz Elkšņiem, kur mūs laipni, ar iekurtu ugunskuru sagaidīja Sēlijas kluba biedrības tūrisma pakalpojumu organizatore Rudīte Urbacāne. Skolēniem bija līdzi desiņas, kuras varēja uz ugunskura pacept un ēst. Bet ēšana šoreiz īpaši neinteresēja, jo vilināja daudzie šķēršļi, kas bija uzstādīti nometnes vietā un Tālivalža gravā, kas  aicināt aicināja uz fiziskajām aktivitātēm. Rudīte Tālivalža gravā bija sagatavojusi interesantus orientēšanās uzdevumus ar dažādu  objektu atpazīšanu. Dažiem skolēniem tik ļoti iepatikās šo objektu meklēšana, pārvarot  šķēršļus, ka viņi to veica trīs reizes. Uzzinājām arī teiku, kā radās Ormaņkalns un kas bija Tālivalža gravas trasītes veidotāji. Mazie skolēni nometnes vietā veica arī labos darbiņus- sagrāba nopļauto zāli, salasīja sausos zarus, pabaroja kazas ar maizītes pārpalikumiem. Skolēniem nometnes vietā ļoti patika nobrauciens pa virvi, šūpoles un spilvenu kaujas uz līdzsvara baļķa. Laiks paritēja nemanot. Noslēgumā mūs gaidīja Rudītes sarūpētais pārsteigums- šķēršļu taka, krustojot seno Asnes upīti, lai dotos uz Līgokalnu un Ormaņkalna torni, no kura pat Lietuvas robeža redzama.

Spilvenu kaujas nometnes vietā

Nepārspējamie dabas skati, arī Saukas ezers, kurš pērkona negaisa laika bieži vien sadalās 2 daļās: tumšajā, kur līst un zibeņo, un gaišajā- kur spīd saule un cilvēki sauļojas.

Līgo kalniņā Rudīte mums pastāstīja gan no vēsturiskā  viedokļa Ormaņkalna rašanos, gan pieminēja teikas, kas bērniem ļoti patika. Paula par šo ekskursiju rakstīja: “Izzinoša, interesanta un īsts piedzīvojums’. Roberts teica, ka viņš beidzot izjutis īstu mieru un dabas klusumu.

Noguruši, bet priecīgi, ar daudzām labām domām atgriezāmies  mājās. Mēs katrs ekskursijā guvām to, ko vēlējāmies. Paldies Viesītes muzeja darbiniecēm un biedrībai Sēlijas klubs par atsaucību un izcilo mūsu izzinošās atpūtas organizēšanu. Aicinām arī pārējos interesentus izmantot šāda veida atpūtas iespējas, jo tas taču nav tālu- šeit pat kaimiņos!

 

Ekskursijas dalībniece Silva Zepa

Autores foto