Muzeji un kolekcijas |
|
|
|
|
|
|
Raiņa muzejs Tadenava
Latvijas pazīstamākā dzejnieka Jāņa Raiņa dzimtā vieta. Dunavas mežu vidū, braucot pa ceļu Dunava – Rubeņi, atrodas Tadenava. 19. gadsimta 60. gados Tadenavas pusmuižu nomā ienācēji no Zemgales – Pliekšāni. Šeit 1865. gada 11. septembrī dzimis Tautas dzejnieks Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns). Adrese: Dunavas pagasts, Tadenava |
|
|
|
Mežsaimniecības ekspozīcija “Meža muzejs “Liepas”
Apskatāmi mežizstrādes darbarīki, aprīkojums, fotogrāfijas par meža dzīvnieku un putnu sugām, vēsturiski materiāli par apkārtnes mežiem.
Ieeja – par ziedojumiem, pēc iepriekšējas pieteikšanās.
Adrese: Zasas pagasts, Liepas, t. 65229767 |
|
|
|
Ābeļu pagasta muzejs
Muzejs atrodas Ābeļu pagasta pārvaldes telpās, tajā apkopoti materiāli par pagasta kultūrvēsturisko mantojumu dažādos laika periodos, slavenāko pagasta dzimtu vēsture, materiāli par sporta dzīvi pagastā. Plašākā ekspozīcijas daļa veltīta vispazīstamākajam Ābeļu novadniekam – dzejniekam Jānim Akurateram. Ieeja – par ziedojumiem, iepriekšēja pieteikšanās.
Adrese: Ābeļu pagasts, Brodi, Ābeļu pagasta pārvalde, t. 65233111 |
|
|
|
Dabas veidojumu, akmeņu un senlietu kolekcija (privātkolekcija)
Apskatāmas senlietas, dabas veidojumi, vēsturisko armijas formas tērpu un apbalvojumu kolekcija. Gleznaina vieta Daugavas krastā, braucot pa ceļu Dunava – Ilūkste. Ieeja par ziedojumiem, iepriekšēja pieteikšanās.
Adrese: Dunavas pagasts, Cukuriņi, „Atvari”, t. 29911052 |
Senlietu un lauksaimniecības tehnikas kolekcija (privātkolekcija)
Ieeja par ziedojumiem, iepriekšēja pieteikšanās.
Adrese: Dunavas pagasts, „Graudiņi”, t. 28251056 |
Privātkolekcija “Padomju laika sadzīves lietu kolekcija”
Apskatāmi padomju laika sadzīves priekšmeti – rotaļlietas, trauki, sadzīves tehnika, dokumenti, nauda, apsveikumu kartiņas u.c. ikdienā lietotas lietas.
Informācija latviešu, angļu valodās. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni – 29657216 Adrese: Jēkabpils novads, Leimaņu pagasts, “Kalnāres” |
Pļavas muzejs Kaldabruņā
Piedāvā apskatei siena skulptūras no jūlija līdz septembrim. Adrese: Kaldabruņas vecā skola, Kaldabruņa, Rubenes pagasts, t. 26167960
|
Baznīcas, sakrālie objekti |
Dunavas katoļu baznīca
Baznīca būvēta 1898. – 1900. gadā, celta ziemeļgotikas stilā, tai ir 35 m augsts tornis. Dievnams būvēts no sarkaniem ķieģeļiem ar baltām nišām un mūra velvēm veidotiem griestiem. Ķieģeļi vesti no Daugavpils ar baržām. Lielais altāris, sānu altāri un kancele ir no ozolkoka. Sānu altāri veltīti Sv. Jaunavai Marijai un Sv. Lauram. Pati baznīca veltīta Sv. Jāzepa piemiņai. Galvenajā altārī atrodas Sv. Jāzepa statuja ar bērnu Jēzu uz rokām. Tagadējo lielo altāri iegādājās un iekārtoja 1935. gadā. baznīcas 6 pudus smagais zvans atgūts no Krievijas 1923. gadā, uz kurieni tas bijis aizvests 1915. gadā. Dievnams ir arhitektūras piemineklis. Iekštelpu apskate – par ziedojumiem, pēc iepriekšējas vienošanās.
Adrese: Dunavas pagasts, Dunava, t. 65229385 |
|
|
|
|
|
Dignājas Evanģeliski – luteriskā baznīca
Draudze dibināta un pirmā koka baznīca celta 1567. gadā, tā atradusies līdzās patreizējai baznīcai, kas uzcelta 1811.gadā Sakristejā iemūrēti kapakmeņi – Dignājas pēdējās muižnieces A. Hahnoveras un Zasas muižnieka A. Velinka piemiņas zīmes. Kapakmeņi, kas datēti ar 1575. un 1599. gadu ir Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Iekštelpu apskate – par ziedojumiem, pēc iepriekšējas pieteikšanās.
Adrese: Dignājas pagasts, Vandāni, t. 26348252 |
|
|
|
|
|
Rubenes katoļu baznīca
Baznīca uzcelta 1893. g. Celtniecības darbus vadījis poļu izcelsmes mācītājs Ā. Dobkevičs (1830. – 1908.), viņu atbalstīja māsa no Pēterburgas. Baznīca ir 30m gara un 17m plata, ar vienu torni. Mūrus no ārpuses atbalsta daudzi piloni. Slavenais kokgriezējs A .Rimovičs (1865. – 1933.) veidojis koka tēlus, svētbilžu rāmjus,altāri un stūra kapellas. Iekštelpu apskate – par ziedojumiem, pēc iepriekšējas pieteikšanās.
Adrese: Rubenes pagasts, Rubeņi, t. 28303238 |
|
|
|
|
|
Zasas Evanģēliski – luteriskā baznīca
Celta 18.gs. Zasas baznīcas interjers veidots luterāņu dievnamiem raksturīgā vienkāršībā. Altāra centrā ir glezna ar Pestītāja tēlu ,,Kristus debess braukšana” autors nezināms. Vērtīgi ir vietējo amatnieku darinātie soli, kancele, altāris un grīda, kas klāta ar oriģinālām māla flīzēm. Iejas durvju komplektam nepārprotami mākslas darba vērtība. Balkonā atrodas ērģeles, kuras būvējis Jēkabpils ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis.1983 gadā baznīca tika iekļauta republikas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Iekštelpu apskate – par ziedojumiem, pēc iepriekšējas pieteikšanās.
Adrese: Zasas pagasts, Zasa, t. 26337227 |
|
|
|
|
|
Červonkas Evanģēliski – luteriskā baznīca – dievnams
Šajā baznīcā ir kristīts Jānis Rainis. Tā ir celta no 1850. – 1852. g. par grāfa Plātera – Zīberga līdzekļiem. Baznīcā bijušas unikālas ērģeles, skaisti vietējo amatnieku darināti kokgriezumi – kristāmais trauks (tagad atrodas Tadenavas Raiņa muzejā), grezni soli (tagad atrodas Rundāles pilī) Draudze 70-jos gados nespēja samaksāt nodokļus, tāpēc baznīcu nodeva pašvaldībai. Tā, savukārt, to atdeva kolhozam. Kolhoza vadība nolēma baznīcā ierīkot minerālmēslu novietni, dievnamu izpostīja. 1995. g. bijušā ērģelnieka meita A. Gaida no Kanādas baznīcas atjaunošanai dāvāja naudu. Darbi tika iesākti – nobalsinātas sienas, noklāts betona segums, aizmūrēti caurumi sienās. Diemžēl, līdzekļu aptrūcis, draudzes locekļi saviem spēkiem nevar pabeigt baznīcas atjaunošanu. Lai to aplūkotu, jābrauc no Rubeņiem pa Ilūkstes virzienā, Kaldabruņas ciemā pie norādes – Subate jānogriežas pa labi. Dievnams atrodas apmēram 5 km. attālumā no šī pagrieziena. Dievnama iekštelpas nav apskatāmas.
Adrese: Rubenes pagasts, Červonka. |
|
|
|
|
|
Rubenes kapsētas kapu vārti
Veidojis lietuviešu izcelsmes slavenais tēlnieks un mācītājs A. Rimovičs (1865. – 1933.). Vārti veidoti neoklasicisma stilā, tos rotā divu apustuļu figūras. Figūras ir vairākkārt atjaunotas, pēdējo reizi – 2008. gadā.
Adrese: Rubenes pagasts, Rubeņi; kapsēta atrodas ciemata centrā. |
|
|
|
|
|
|
|
Pilskalni |
|
|
|
DIGNĀJAS PILSKALNS (Dunavas pagasts)
Pilskalns paceļas it kā savrup no pārējiem pilskalniem, dažus simtus soļu no Daugavas kreisā krasta. Pretējā upes krastā atrodas Jersikas pilskalns. Pirmais kalnu pētījis E. Brastiņš 1924. gadā: “3 kilometrus dienvidos Dignājas muižai Kusiņu māju laukos ir apcietināta vieta, saukta “Pilskalns”.” 1939. gadā E. Šnores vadībā pilskalnā tika veikti arheoloģiskie izrakumi. Dignāja kā nocietināta apmetne pastāvējusi otrā gadu tūkstoša vidū p.m.ē. Vispirms cilvēki apmetušies no vējiem pasargātās kalnu nogāzēs. Pastiprinot nocietinājumu sistēmas, celtas spēcīgas stāvkoku ēkas. Tālākā attīstības gaitā uzbūvēti pilskalna plakumi. Pilskalns ticis apdzīvots vairākos periodos. Bet ziedu laikus sasniedzis 5. – 9. gs., kad kā svarīgs sēļu nocietinājums pacēlās Daugavas krastā. Šajā laika posmā te veikti pārbūves darbi. Vietām uzbērts līdz metru augsts zemes uzbērums, kas pārklājis iepriekšējā perioda valni un terases. Uzejas vieta bijusi ar bruģi, ko veido smilšainā mālā iespiesti akmeņi. Pilskalna pakājē bijusi apmetne. Dignājas ordeņa pils uzcelta tāpat kā Sēlpils un Altene uz vecā pilskalna. /K.Visnoliņš “Sēlijas pilskalni” Jēkabpils Vēstnesis, 1993. g. 16. janvārī/. Ir ceļa zīme – norādne. Pilskalns atrodas uz privātas zemes. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KALDABRUŅAS PILSKALNS (Rubenes pagasts)
Atrodas netālu no Rubenes – Daugavpils lielceļa mežā aiz Sēļu kapsētas. Arheologs J. Graudonis konstatējis, mūsu ēras 1. g. t. pirmās puses apdzīvotības pēdas. Kādreiz pilskalna plakumā (tā caurmērs 50 m) notikuši izrakumi. Kaldabruņas pilskalns ierīkots 8 m augstā kalnā. Pilskalna plakuma D malā atrada ar nocietinājumu izbūvi saistītu akmeņu kaudzi. Ieejas vieta pilskalnā vedusi no austrumu puses, kur terasē vērojams pārtraukums. Pilskalna pakāji no divām vai trim pusēm apņem apmetnes. Kultūras slānis tajās ir līdz 1 m biezumā, bet pilskalnos plānāks. Iedzīvotāji mituši apbūvei un saimniecībai ērtākajās plašajās apmetnēs. Pilskalns noderējis par patvēruma vietu, tāpēc šeit veikti zināmi nocietināšanas darbi. |
|
|
|
|
|
KAUPRES PILSKALNS (Ābeļu pagasts)
Pilskalns kādreiz atradies pašā Daugavas krastā, bet upe pēc ilgiem gadiem mainījusi savu gultni. Napoleona kara laikā tur it kā ierīkota franču un prūšu skansts. Ierīkots Daugavas Ābeļu salas pašā ziemeļu galā, šķērsām pār salu uzberot divus vaļņus, no kuriem lielākais ir 3 m augsts, un starp tiem izrokot grāvi. Ārējā valnī jūtams kaļķu javā likts radžu mūrējums, kas varētu liecināt par pilskalna vēlu datējumu. Kaupres pilskalna novietojums upes salā, nocietinājumu veids un īpaši mūrējuma paliekas nav raksturīgas tradicionālajiem Latvijas pilskalniem. Pilskalns apaudzis ar zāli un retām vecām mežābelēm un izmantots kā ganības. Mītņu kārta plakumā vāja un plāna, tā pa daļai noskalota, pa daļai apmesta ar smiltīm. Tajā atrastas plānas un gludas māla trauku lauskas, kuras E. Brastiņš datējis ar vēlā dzelzs laikmeta pēdējo pusi. Ir ceļa zīme – norādne. Pilskalns atrodas uz pagastam piederošas zemes. |
|